Mans nams ir mana pils – tā turpmāk ne tikai par savu dzīvokli, bet arī māju kopumā nāksies teikt ikvienam iedzīvotājam, jo tieši dzīvokļu īpašnieki, nevis namu pārvalde vai pašvaldība būs atbildīgi par mājā notiekošo.

2010. gada 1. janvārī stājas spēkā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku, kā arī māju pārvaldnieku un apsaimniekotāju tiesības un pienākumus. Likums ir attiecināms uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir mājas īpašnieks un kāda ir tās platība. Minētais likums pastiprina dzīvokļu īpašnieku atbildību, no-sakot, ka nama pārvaldnieks vai apsaimniekošanas organizācija darbojas, stingri sekojot dzīvok-ļu īpašnieku norādījumiem. Tādējādi arī likumā ir nostiprināta norma, ka par notiekošo namā ir atbildīga nevis vēl no padomju laikiem saglabājusies mistiska namu pārvalde, bet gan paši dzīvokļu īpašnieki, kas vai nu paši, vai deleģējot apsaimniekotājam, rūpējas par savu īpašumu, norāda AS „Māju serviss KSA” juridiskās daļas vadītājas v.i. Linda Brambate.  Būtisks jauninājums likumā ir tas, ka dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties sniedzamo pakalpojumu apjomu. Lai gan AS „Māju serviss KSA” arī iepriekš centās strādāt pēc šī principa, tagad šī norma tiek noteikta kā obligāta. Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā tiks pieņemti arī Ministru kabineta noteikumi, kas precīzi aprakstīs minimālo pakalpojumu apjomu, taču dzīvokļu īpašnieki, savstarpēji vienojoties, varēs paplašināt vai sašaurināt to apjomu.  Jau šobrīd apsaimniekotāja un dzīvokļu īpašnieku sadarbība notiek, pamatojoties uz Pārvaldīšanas Pilnvarojuma līgumiem, kurus regulē LR Civillikuma normas, kuras nosaka, ka apsaimniekotājs kā pilnvarnieks var darboties to līdzekļu ietvaros, ko tam dzīvokļu īpašnieki kā pilnvardevēji ir piešķīruši, ko bieži cilvēki neizprot. Arī jaunais likums beidzot stingri nosaka iepriekšminēto, proti, Pārvaldniekam pakalpojumi būs jāsniedz, ievērojot dzīvokļu īpašnieku piešķirto finansējumu un maksātspēju – gadījumā, ja iedzīvotāji savlaicīgi neapmaksās rēķinus, arī sniegto pakalpojumu apjomu vajadzēs samazināt. Šī norma savukārt ļaus izvairīties no strīdiem par sniegto pakalpojumu apjomu un samaksāto summu izlietojumu – ja iedzīvotāji nemaksās, apsaimniekotājam nebūs pienākums ieguldīt savu jeb citu māju samaksāto naudu, piemēram, avāriju novēršanai. Saskaņā ar jauno likumu sarežģītāka kļūs arī apsaimniekošanas organizācijas maiņa – likums nosaka, ka šādos gadījumos vecais apsaimniekotājs jaunajam ēku nodod ar visām saistībām, tai skaitā arī ar iedzīvotāju parādiem. Tas ļaus izvairīties no krāpnieciskām darbībām no negodīgu tirgus dalībnieku puses – šovasar atsevišķi jaunizveidoti uzņēmumi aktīvi aicināja izvēlēties viņu apsaimniekošanas pakalpojumus, solot dzīvi sākt bez parādiem. Taču faktiski pat tad, ja apsaimniekotājs tiek nomainīts, dzīvokļu īpašnieki palika parādā iepriekšējam, kurš tiesas ceļā varēja parādus piedzīt. Tagad arī likumā viennozīmīgi ir pateikts, ka visi dzīvokļu īpašnieku parādi par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir nododami līdz ar apsaimniekošanas tiesību nodošanu vai nu pašiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir solidāri atbildīgi par kopējām saistībām, vai nu jaunajam apsaimniekotājam.  Tas atvieglos profesionālu apsaimniekošanas organizāciju darbu un izskaudīs no tirgus uzņēmumus- viendienīšus, kuru vienīgais mērķis ir savākt dzīvokļu īpašnieku samaksāto naudu un pazust, nevis apsaimniekot īpašumu. Likumā ir arī vairāki jauninājumi, kuri stāsies spēkā pēc pārejas posma, kas noteikts līdz 2012.gadam 1. janvārim. Tā, piemēram, katrai ēkai būs jāiekārto mājas lieta (visiem savā pārziņā esošajiem īpašumiem AS „Māju serviss KSA” to jau ir paveicis pirms diviem gadiem), tāpat līdz šim laika posmam būs jāpārslēdz visi apsaimniekošanas līgumi ar dzīvokļu īpašniekiem (pamatojoties uz pilnsapulces lēmumu) atbilstoši jaunā likuma prasībām. Arī Pārvaldnieku reģistrs ir jauninājums, kas stāsies spēkā ar 2012. gada 1. Janvāri. Būtisks jauninājums ir tas, ka tikai līdz 2011. gada 31. decembrim saskaņā ar jau noslēgtajiem pārvaldīšanas līgumiem, Pārvaldnieka saistības var pildīt jebkura fiziska vai juridiska persona, bet sākot ar norādīto termiņu, Pārvaldnieka saistības varēs pildīt tikai un vienīgi fiziska vai juridiska persona, kura atbildīs likumā noteiktajai dzīvojamās mājas pārvaldītāja kvalifikācijai, respektīvi, Pārvaldniekam būs iegūta attiecīgā izglītība.   Jauno likumu atzinīgi ir novērtējusi arī Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis norāda, ka tas uzliks par pienākumu ēku un dzīvokļu īpašniekiem ar atbildību izturēties pret savu īpašumu. Jaunās likuma normas aizstāvēs arī denacionalizēto namu iemītniekus, nosakot minimālās prasības ēkas pārvaldīšanā.