Māju serviss KSA ir uzteicis pilnvarojuma līgumus kopumā 32 apsaimniekotajām mājām izsakot priekšlikumu turpmāk nodot mājas pārvaldīšanu Rīgas pašvaldības īpašumā esošajām namu pārvaldēm un noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Minētajām mājām ir parādi par komunālajiem maksājumiem, sevišķi par siltumu. Tās joprojām ir bez siltuma, ieskaitot tos iedzīvotājus, kas maksā godprātīgi. Pārējās “Māju serviss KSA” apsaimniekotās mājas siltumu saņem: tām parādu nav vai arī tie ir relatīvi nelieli (29 pieslēgtas Rīgas Siltumam, bet pārējās tiek kurinātas ar gāzi).

“Māju serviss KSA” ikdienā uztur kontaktus ar “Rīgas Siltumu”, cenšas panākt termiņu atlikšanu, pārskaita naudu tikko saņem no iedzīvotājiem, kā arī ir ieguldījis parādu segšanai gan uzņēmuma un citu, disciplinēto maksātāju līdzekļus, kurus varētu ieguldīt, piemēram, siltināšanā, ēkas sakopšanā un remontos.

Esošā likumdošana nosaka, ka pārvaldnieks nav atbildīgs par dzīvokļa īpašnieka parādu. Faktiski, apsaimniekotājam tiek atvēlēta kasiera loma, kurš iekasē maksu par komunālajiem pakalpojumiem un to nodod tālāk pakalpojuma sniedzējam, piemēram, Rīgas Siltumam. Praktiski, apsaimniekotājam ir jākreditē parādnieki, jo ar pakalpojumu sniedzējiem jānorēķinās 100% apmērā.

Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir ilgstoša problēma, kas saasinājusies aizvien vairāk pēdējo gadu laikā, tostarp iedzīvotāju sliktākas ekonomiskās situācijas dēļ. Tā kā Rīgas Siltums piegādā siltumu līdz mājai, nevis atsevišķam dzīvoklim, tad faktiski visas mājas iedzīvotāji ir saistīti. Līdz šim apsaimniekotājs “Māju serviss KSA” ir risinājis problēmas ar nemaksātājiem gan informējot un atgādinot par parādiem, gan vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju par vēlākiem samaksas termiņiem, gan vēršot tiesvedību pret nemaksātājiem, tomēr apsaimniekotāja rīcībā nav likumiski pietiekoši efektīvu veidu, kā cīnīties ar parādniekiem. Ar parādu iekasēšanu saistās vesels problēmu loks, kurā   apsaimniekotājs ir visneizdevīgākajā situācijā. Jāmin arī, ka neskaitot iedzīvotājus, kuriem ir naudas grūtības, parādās arī ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri izmanto likumdošanas nepilnības un ir uzkrājuši ievērojamas parāda summas.

“Māju serviss KSA” direktore Dace Slava: “Mēs šo saimniekošanas gadu laikā jūtamies izsmēluši visas legālās iespējas, kā panākt parādu samaksu par siltumu. Faktiski, tas jau sen ir izgājis ārpus normālas namu apsaimniekošanas prakses un pārgājis sociālās palīdzības jomā - kurā uzņēmējiem, kuri maksā nodokļus, tieši nebūtu jāpiedalās. Problēma jārisina steidzami, jo patlaban salst arī tie māju iedzīvotāji, kuri ir godprātīgi maksājuši par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, ilgstoša nekurināšana veicina mitruma veidošanos un tālāku īpašuma bojāšanos.”

Šogad Rīgas Siltums prasa pilnīgu parādu dzēšanu pirms siltuma piegādes. Parādi nav unikāla problēma “Māju servisam KSA”, bet ir aktuāla visur, kur ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars ar maksāšanas problēmām. Rīgas Dome šo problēmu saviem iedzīvotājiem risina selektīvi: tā ar bezprocentu overdraftu jeb aizdevumu sedz parādus tikai sev piederošo uzņēmumu (namu pārvalžu) iedzīvotājiem, bet ja māja pārvaldīšanas uzdevumu veic pati vai nodevusi apsaimniekotājam, tad tie šajā gadījumā paliek bez kreditēšanas iespējas.

Rīgas Domes rīcība aizdodot nodokļu maksātāju naudu parādniekiem, kaut selektīvi, ir saprotama Tomēr tā ir tikai problēmu atlikšana uz vēlāku laiku, jo parādi vienalga kaut kad būs jāiekasē neatkarīgi no tā, kurš ir apsaimniekotājs. Risinājums ir likumdošanas izmaiņas, par kurām nozarē iesaistītie runā jau sen. Tas ietver tādu problēmu loku, kā efektīvs parādu piedziņas mehānisms, izmaiņas apsaimniekošanas tirgū, un tamlīdzīgi. Tas, ka sakārtot šo jomu ir iespējams, rāda, piemēram, Tallinas un Viļņas paraugi.